Artūrs Jenots par pašizaugsmes ceļu.
Pilnīgi atklāti, īpaši I’mperfekt.
Laikā, kad mācījos un dzīvoju Limbažos, nākot no skolas bija risks sastapties ar kaimiņmājas suņiem, kuri nebija no tiem draudzīgākajiem. Esot dažu minūšu attālumā no mājas durvīm, pie sevis sāku skaitīt pašizdomātu mantru: “Ar labiem cilvēkiem notiek labas lietas. Ar labiem cilvēkiem notiek labas lietas…”, cerot, ka tas mani pasargās no nevēlamā. Bija reize, kad pēdējos metrus man nācās skriet un lekt pāri sētai, taču kopumā es vienmēr tiku cauri sveikā, ja neskaita bikšu stakli, kas cieta lēciena laikā. Lai veicinātu manas iespējas nokļūt mājās sveikam un veselam, es apzināti mēģināju būt labs cilvēks, cik nu toreiz es spēju saprast, ko tas vispār nozīmē — būt labam cilvēkam. Par tādu kļūt mēģinu joprojām, un šis ir mans stāsts par ceļu, kas ļoti līdzinās Čaka ielai. Tas ved cauri bedrēm uz virsotni, no kuras redzamas jaunas virsotnes, un tad tu saproti — šis ceļš ir bezgalīgs. Šis ceļš ir bezgalīga Čaka iela, bet tas ir tā vērts.
“Finiša nav un nebūs. Finiša nav un nebūs. Finiša nav un nebūs. Ir tikai starts.”
Imants Ziedonis
Definīcija, kas katram sava.
Lai nonāktu galamērķī, vispirms jānoskaidro, kur tas atrodas un, kā tur nokļūt. Jo vairāk cilvēkiem jautāsiet, kādam jābūt, lai sevi sauktu par labu cilvēku, pretī saņemsiet tik daudz dažādu atbilžu, no kurām daļu pat apšaubīsiet un tām nepiekritīsiet. Tas ir diskutabls jautājums diskusijai, kurā pie konkrētas un kategoriskas definīcijas nenonākt. Ceļā uz šo galamērķi ir neskaitāmi pieturpunkti, kas izkaisīti visos virzienos. Ir būtiski apzināt šos pieturpunktus, šos laba cilvēka raksturlielumus, un, ņemot vērā to, ka mums ir tik daudz laika, cik atvēlēts, katram priekš sevis izvēlēties sev svarīgākos.
Katram savas cīņas.
Lai es sevi sauktu par labu cilvēku, manuprāt, man nav jāpiemīt visām tām īpašībām un raksturlielumiem, kas atrodas uz šīs “Ceļš uz kļūšanu par labu cilvēku” kartes. Manuprāt, apzināta būšana šajā ceļā, mācoties, kā kļūt labākam, palīdzot sev un citiem un darot labus darbus, mūs padara par labiem cilvēkiem. Jāapzinās, ka katram ir savas cīņas — gan iekšējās pasaules, gan ārējās. Piemēram, es apzinos, ka rūpēties par dabu, neveicinot atkritumu rašanos u.tml., ir laba cilvēka īpašība, taču es melotu sev un citiem, ja teiktu, ka daru visu nepieciešamo, lai daba man teiktu paldies. Jā, es nepiemēsloju mežus un uz zemes papīrus nemetu, taču es varētu darīt vēl vairāk, lai mazinātu manu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Taču uz doto brīdi tā nav mana cīņa. Man ir citas — būt labam un mīlošam vīram, runāt par mīlestību, tikties ar jauniešiem, palīdzēt citiem, pilnveidot savas prasmes u.c. Labā ziņa ir tā, ka katrai cīņai reiz pienāk beigas, un šīs cīņas nebeidzas līdz nav gūta uzvara un sasniegts mērķis. Kad tā notiek, mēs varam mesties iekšā jaunās. Varbūt pienāks laiks, kad arī es cīnīšos par dabu, taču šobrīd es izcīnu cīņas, kuras, iespējams, neizcīna tie, kuri palīdz Zemei, un tā mēs visi kopā cīnāmies par labāku pasauli — katrs savā frontē. Par ko cīnies Tu?
Uz šī ceļa kļūdīties atļauts.
Tāpat kā braucot pa Čaka ielu, arī šajā ceļā sanāks iebraukt vienā un tajā pašā bedrē vairākkārt. Reizēm tas notiek aizmāršības dēļ, reizēm neuzmanības vai nezināšanas dēļ. Ir reizes, kad mēs zinām, ka pieļausim kļūdu, taču iepriekš nebija tik sāpīgi, tāpēc arī šoreiz nebūs, un jau nākamajā mirklī atrodies servisā, kur mīļotajam spēkratam maina amortizatoru, pie viena nomainot arī sveces, lai gan to nemaz nelūdzi darīt. Tajos brīžos der atcerēties, ka problēmas, kuras var atrisināt ar naudu, nav problēmas. Taču ir problēmas, kuru risinājums nav nauda, bet spēja atzīt savas kļūdas sev un citiem, un labot tās. Tas varbūt nebūs tik dārgi, bet krietni grūtāk gan.
Ja es teiktu, ka, mēģinot kļūt par labu cilvēku, šobrīd esmu balts un pūkains, es melotu. Reizēm neviļus kādu aizskaru, reizēm samelojos, ne vienmēr visu izdaru laikā u.c. Lai gan apzinos, ka tā nevajag, tas mēdz notikt emociju uzplūdos, slinkuma un vēl dažādu iemeslu dēļ. Tāpat eksistē pagātnē pieļautās kļūdas, kuras gaida savu nākamo uznācienu, ja neesi tās laikus ievērojis. Nesen kāda strīda laikā uzzināju par sevi tādus netikumus, kurus no savas perspektīvas nebiju sevī saskatījis. Tas pamatīgi atvēra acis uz to, kā vēl es sevi varu darīt labāku, lai neapzināti nenodarītu kādam pāri nākotnē. Ir bedres, kurās trešo vai ceturto reizi iebraukt negribās.
Par daudzām kļūdām es nelepojos un stāstu nelabprāt, jo kauns, taču par labāku cilvēku es gribu kļūt sevis dēļ, tāpēc ne visiem man ir jāstāsta caur kādu bedri nācies brist, lai nonāktu kalnā. Šķiet, ka no tādas atkailināšanās man ir bail, jo katrs no mums ir pretrunīgs. Jo, kā gan es sevi varu saukt par labu cilvēku, ja pirms vairākiem gadiem es pieļāvu kļūdu, un citam nodarīju pāri? Vai, ja es pieļauju kļūdas tagad. Pagātne vienmēr būs piesātināta ar kļūdām, taču tas, kas mūs raksturo ir rīcības šajā brīdī, šeit un tagad. Cilvēki, ar kuriem pagātnē bijušas kādas nesaskaņas, iespējams, mūs redz no savu atmiņu perspektīvas — tādus, kādus tie mūs atceras tajā laika posmā. Ja nokrāpi savu iepriekšējo partneri, iespējams, viņš joprojām domā, ka turpini to darīt arī šī brīža attiecībās. Tas, ka reiz nometi izsmēķi uz ielas, tevi nepadara par piemēslotāju, ja šobrīd izvēlies atkritumus uz zemes nemest. Neviena cilvēka būtība nav akmenī kalta — tā nepārtraukti mainās. Tāpēc nebaidies kāpt uz šī ceļa, ja citi netic tam, ka vari būt labs cilvēks, un pieņem, ka visi cilvēki mainās tāpat kā Tu.
Cilvēka dabā ir pieļaut vienu un to pašu kļūdu neskaitāmas reizes līdz mēs saprotam, ka esam kļūdijušies, un nākamreiz rīkojamies citādi. Uz šī ceļa ir atļauts kļūdīties, un tas ir pat vēlams, lai mēs nonāktu pie jaunām atziņām par sevi un to, kādi vēlamies kļūt.
"Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!" Jēzus Kristus
Sāc ar sevi un padalies ar citiem!
Klišejas ir senas patiesības, kuras izdzirdot griežam acis uz riņķi un saviebjam sejas. Kā bērni dauzonības vecumā, kuriem mamma saka, kas jādara, bet bez protesta neiztikt, kaut zinām, ka viņām taisnība. Taču patiesība ir patiesība, kamēr nav pierādīts pretējais, un tās senākās no patiesībām nav apgāztas līdz pat mūsdienām.
"Ja vēlies, lai pasaule mainītos - mainies pats."
Mahatma Gandijs
Mēs bieži kritizējam citus - draugus, paziņas, slavenības, politiķus u.c. Tas ir saprotams, jo viņus ieraudzīt ir vieglāk nekā pašiem sevi. Mūsu acis spēj vērties noteiktos virzienos un attālumos, kas ļauj mums redzēt visu ko citu, bet ne mūs pašus. Jā, spogulī mēs sevi ieraugām un varam izteikt kādu piebildi, piemēram, kā labāk izskatīties, taču ārējais izskats ir tikai niecīga daļa no mūsu būtības, kuru ieraudzīt ar acīm vai kādu citu maņu ir ļoti grūti. Pat neiespējami. Lai ieraudzītu un sadzirdētu sevi, ir jāiemācās ieskatīties un ieklausīties sevī. Tas jādara tāpēc, lai vispār saprastu, kas ir tie tarakāni, kurus nepieciešams izskaust un, kas ir tās vertības, kuras sevī jāiestāda un jākopj. Man nav izstrādātas universālas metodikas, kā to izdarīt, taču man pašam vislabāk palīdz sarunas ar līdzcilvēkiem. Lai atrastu atbildi, nepieciešams uzdot īsto jautājumu, taču visbiežāk mēs par to neesam pat iedomājušies. Pirms vairākiem gadiem kāda meitene man uzdeva jautājumu, kuru sev nekad nebiju iedomājies pat uzjautāt. Atbildes meklēšana uz šo jautājumu palīdzēja man sakārtot privāto dzīvi, kļūt labākam un apprecēties. Vēl man ļoti palīdz rakstīšana. Tās dēļ esmu atradis atbildes uz to, ko dzīvē patiešām vēlos un, kas man ir svarīgs. Vlogu filmēšana un podkāstu veidošana palīdzēja ieraudzīt un sadzirdēt sevi no malas, redzēt un dzirdēt, kā es komunicēju ar citiem, kādu valodu izmantoju, kā sēžu, stāvu un kustos. Skatoties spogulī, tik padziļinātu pašrefleksiju nedabūt. Noteikti palīdz arī pastaigas vienatnē, kad var netraucēti padomāt un parunāt pašam ar sevi. Kā jau vienmēr — katram pašam jāatrod labākā metode, kā ieskatīties sevī.
Tā kā visi pasaules procesi ir ķēdē saslēgti, arī mēs esam mazi posmi tajā. Atrodot vērtības pēc kurām tiekties, mēs meklējam veidus, kā tur nokļūt. Kad sākam savu ceļu, mainās mūsu ieradumi, skatījums uz citiem cilvēkiem, notikumiem utt. Mūsu domas ietekmē rīcības un izvēles, kas tālāk jau veido vidi mums apkārt. Neizbēgami, ka ar to kādi esam, mēs dalāmies ar citiem. Rupja izturēšanās pret pārdevēju mēdz būt lipīga, un šī attieksme var pielipt tiem, kas ar tādu saskārušies pret sevi. Labā ziņa, ka lipīga ir arī laipnība, sapratne, cieņa un “Paldies! Lai jums jauka diena!”. Būsim godīgi, mēs pasauli vēlamies redzēt labāku nevis visu citu, bet galvenokārt sevis dēļ, lai mēs justos laimīgāki, mierīgāki un drošāki. Mana izvēle kļūt par labu cilvēku ir sevis, ne citu dēļ, taču tā neizbēgami ietekmē arī citus un pārējo pasauli.
Ar maziem soļiem uz augstām virsotnēm.
Nobruņojies ar pacietību un iecietību pret sevi un citiem, esmu šajā ceļā jau vairākus gadus. Ir tik daudz, ko sevī vēl vēlos izkopt, taču ir gandarījums, ka dažās manās iezīmēs ir acīmredzams progress. Es nezinu, cik daudz to ievēro citi un, cik ļoti to izjūt pasaule, taču, kā jau minēju, šis ceļš netiek iets citu dēļ. Svarīgākais ir tas, ko par sevi domāju es pats un, kā jūtos par sevi.
Cauri bedrēm uz virsotnēm, un tā visu laiku, jo finiša nav un nebūs — ir tikai starts. Sveiki, mani sauc Artūrs Jenots, un es tikai mēģinu būt labāks cilvēks.
Kas mani iedvesmo un māca, kā kļūt par labāku cilvēku:
Dons Migels Ruiss “4 Vienošanās” (grāmata)
Čārlzs Duhigs “Ieraduma spēks” (grāmata)
My name is Earl (seriāls)
How I met Your mother (seriāls) House M.D. (seriāls)
It’s a Wonderful life (filma)
The girl next door (filma)
About Time (filma)
Forrest Gump (filma)
Into the Wild (filma) Stardust (filma)
A Star is Born (filma)
Limitless (filma)
La La Land (filma)
Kevins Harts (personība)
Gerijs Veinerčuks (personība)
Imants Ziedonis (personība)
Senekas filozofija
Comentarios